APSTIPRINĀTS ar LU Padomes 03.10.2022. Lēmumu Nr.19
LATVIJAS UNIVERSITĀTES
NEKUSTAMO ĪPAŠUMU ATTĪSTĪBAS PLĀNS
2022. — 2027. gadam
Izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 10.04.2018. noteikumiem Nr.208 “Valsts augstskolu nekustamā īpašuma attīstības plāna sagatavošanas un valsts augstskolas bez atlīdzības nodotā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtība”
Izstrādājusi Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra attīstības programma
Saīsinājumu un apzīmējumu saraksts
AC | LU studiju un zinātniskais Akadēmiskais centrs Torņakalnā |
ACAP | Akadēmiskā centra Attīstības programma |
Due Diligence | Padziļinātā izpēte |
EIB | Eiropas Investīciju banka |
EPAB | Eiropas Padomes attīstības banka |
ERAF | Eiropas Reģionālās attīstības fonds |
ES | Eiropas Savienība |
EUR | Euro |
LU | Latvijas Universitāte |
Milj. | Miljoni |
MK | Ministru kabinets |
NĪ | Nekustamie īpašumi |
NĪ plāns | LU Nekustamo īpašumu attīstības plāns 2022. — 2027. gadam |
PPP | Publiskā un privātā partnerība |
PSKUS | Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca |
PVN | Pievienotās vērtības nodoklis |
RD | Rīgas Dome |
Preambula
Latvijas Universitāte ir valsts dibināta Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir apvienots un tiek attīstīts studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dzīvības, veselības aprūpes, medicīnas, dabas, matemātikas, datorikas, sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu jomā. LU savā darbībā vadās pēc Latvijas interesēm, tautsaimniecības prioritātēm un ievēro Eiropas Savienības augstākās izglītības un zinātnes telpas vadlīnijas un rekomendācijas.
LU darbība veido pamatu Latvijas ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. LU apvieno daudzveidīgu pētniecības, studiju un inovatīvo darbību, lai sniegtu starptautiski atzītu augstāko izglītību, attīstītu zinātni, koptu latviešu valodu un kultūru, stiprinātu dažādu kultūru sakaru tradīcijas. LU pilda valsts funkciju — nodrošināt augstāko izglītību un zinātnisko pētniecību.
Kopsavilkums
Latvijas Universitātes Nekustamo īpašumu attīstības plāns 2022. – 2027. gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas nosaka LU rīcību LU NĪ attīstības jomā. NĪ plāns izstrādāts, lai turpinātu ar Latvijas Universitātes Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2018. – 2023. gadam iesākto virzienu un projektu īstenošanu, sekmējot LU Stratēģijā 2021. – 2027. gadam noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanu.
NĪ plāns raksturo LU NĪ kopumu, nosaka NĪ plāna stratēģiskos mērķus un rīcības virzienus, kā arī uzskaita NĪ attīstības projektus un attīstības ieceres.
LU turpina AC attīstību. 2015. gadā ekspluatācijā tika nodota Dabas māja un 2019. gadā – Zinātņu māja. 2022. gadā notiek Rakstu mājas būvniecība, un ēku plānots nodot ekspluatācijā 2023. gada rudenī. Sākot ar 2022. gadu, plānots uzsākt AC attīstības trešā posma projekta – Sporta mājas – realizāciju, izsludinot projektēšanas un būvniecības iepirkumu. 2023. gadā tiks uzsākta pārējo AC attīstības trešā posma projektu – Veselības mājas, Tehnoloģiju mājas un Zaļās Universitātes projektu projektēšanas un būvniecības iepirkumi un Studentu un viesu mājai – PPP līguma iepirkums.
Nerisinot infrastruktūras pilnveidošanas jautājumus, LU riskē zaudēt konkurētspēju vienotajā Eiropas augstākās izglītības un zinātnes telpā mūsdienīgu pētījumu un studiju programmu piedāvājumā, zinātnē bāzētu studiju nodrošinājumā, tāpat arī studentu, personāla, pētījumu un attīstības projektu piesaistē.
Lai nodrošinātu esošo LU NĪ atjaunošanu un attīstību, papildus AC attīstībai LU plāno vairāku papildinošo attīstības projektu realizāciju dažādos LU īpašumos: dienesta viesnīcu atjaunošanu, LU Botāniskā dārza infrastruktūras atjaunošanu, klīnisko studiju bāžu veidošanu un atjaunošanu, kā arī LU vēsturiskās ēkas, Rīgā, Raiņa bulvārī 19, atjaunošanu. NĪ plāna darbības termiņā tiks veikta priekšizpēte (sagatavots tehniski ekonomiskais pamatojums) vairākām attīstības iecerēm.
NĪ plāna sekmīga īstenošana ir nepieciešama LU Stratēģijā 2021. – 2027. gadam noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanai un tā neatņemama sastāvdaļa ir īstenošanas vadība un uzraudzība, ko veic LU administrācijas vadītājs.
Situācijas analīze
Nekustamo īpašumu raksturojums
LU NĪ kapitāls ir veidojies daudzu gadu garumā, uz dažādiem tiesiskiem pamatiem un apsvērumiem. Tas aptver vairākus NĪ tirgus segmentus – studiju un institūtu ēkas, komerctelpas, noliktavas, atpūtas bāzes, neapbūvētus zemes gabalus, lauksaimniecības zemes, mežus u.c. NĪ atrodas ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā, un to atbilstoša pārvaldība prasa ievērojamus finanšu un administratīvos resursus.
LU īpašumā, lietošanā vai valdījumā 2022. gada maijā ir 71 NĪ objekts. Kopējā ēku un būvju platība ir vairāk nekā 280 tūkstoši kām2, zemes platība ir vairāk nekā 2,3 milj. m2 un LU īpašumā vai valdījumā esošu NĪ kopējā vērtība pēc licencētu nekustamā īpašuma vērtētāju novērtējumiem ir aptuveni 125 milj. EUR.
No visām LU ēkām ārpus Akadēmiskā centra ir tikai viena, Raiņa bulvārī 19, Rīgā, kas ir būvēta kā augstākās izglītības ēka pirms vairāk nekā 100 gadiem. Pārējās ir laika gaitā pielāgotas studiju un zinātniskā darba vajadzībām. Savukārt, LU zinātnisko institūtu ēkas, kas būvētas apmēram pirms pusgadsimta, ir sasniegušas vai tuvojas plānotā ekspluatācijas termiņa beigām, un to plānojums un inženiersistēmas neatbilst mūsdienu zinātniski pētnieciskā darba, arī vides pieejamības un energoefektivitātes prasībām.
Ņemot vērā nepiemērotību funkciju izpildei, neatbilstību ekspluatācijas normatīviem, pieaugošajiem komunālajiem un nodokļu izdevumiem, finanšu izdevumus NĪ pielāgošanai, kas nepieciešami, lai nodrošinātu vides pieejamību, un NĪ ģeogrāfisko izkliedētību, 2009. gada 11. augusta MK sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums „Par Latvijas Universitātes studiju un zinātniskā darba materiāli tehniskās bāzes attīstību”, kurā paredzēta vienota LU studiju un zinātniskā centra izveide. AC attīstībai bez atlīdzības tika piešķirti 4,5 ha valsts zemes Jelgavas ielā 1, Rīgā[1]. LU Stratēģiskajā plānā 2010. - 2020. gadam[2] tika apstiprināta vienota AC būvniecība Torņakalnā.
Lai nodrošinātu AC tālākai attīstībai nepieciešamo teritoriju, 2015. gadā LU un RD veica nekustamā īpašuma maiņu – samainot ēku K. Valdemāra ielā 48 pret RD īpašumā esošu zemes gabalu Vienības gatvē 7, kas robežojas ar jau LU īpašumā esošo zemes gabalu Jelgavas ielā 1. 2021. gadā RD bez atlīdzības nodeva tai piederošus nekustamos īpašumus Rīgā, Vienības gatvē 3 un Vienības gatvē (bez numura) LU īpašumā.
Nekustamo īpašumu finansēšana
Pasaules Bankas 2017. gada 13. februāra ziņojumā “Latvijas augstākās izglītības iestāžu iekšējā finansēšana un pārvaldība: ziņojums par faktisko stāvokli” tika norādīts, ka augstākā izglītība Latvijā netiek pienācīgi finansēta. Arī šī brīža Latvijas augstskolu finansēšanas modelis neparedz pietiekamus amortizācijas atskaitījumus infrastruktūras veidošanai un uzturēšanai. Saskaņā ar IZM normatīviem par studiju vietas bāzes aprēķinu[3], tajā kā izdevumi uz studiju vietu gadā ir paredzēti ēku kapitālajiem, kārtējiem un avārijas remontiem – 42,72 EUR; iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas – 59,59 EUR, kopā ilgtermiņa ieguldījumiem – 102 EUR gadā uz studiju vietu. Ņemot vērā, ka 2021. gadā LU, neskaitot koledžas, bija 15 590 studenti, paredzamie infrastruktūras izveides, uzturēšanas un modernizēšanas izdevumi kopā sastādītu 1,6 milj. EUR gadā, kas nav pietiekami pilnvērtīgai šī brīža LU NĪ portfeļa uzturēšanai un atjaunošanai.
Lai uzlabotu studiju un zinātniskās darbības vidi, LU ir nepieciešami risinājumi papildus finansējuma ieguvei infrastruktūras optimizēšanai un attīstībai. Zinātņu un Rakstu mājas projektu realizācijai tiek īstenota Eiropas Stratēģisko Investīciju fonda atbalstīta aktivitāte, kuras kopumu veido ERAF 1.1.1.4. finansējums LU zinātnes infrastruktūras attīstībai 23,2 milj. EUR apmērā; ERAF 8.1.1 finansējums LU STEM studiju infrastruktūras attīstībai 11,6 milj. EUR apmērā; Valsts budžeta līdzfinansējums ERAF projektiem 5,8 milj. EUR apmērā; LU līdzfinansējums 7 milj. EUR apmērā; EIB aizdevums 30 milj. EUR apmērā; EPAB aizdevums 11,5 milj. EUR apmērā. Lēmumu par atbalstu no Eiropas Stratēģisko Investīciju fonda, Eiropas publiskās finanšu institūcijas pieņēma pēc padziļinātas LU darbības monitoringa nodrošināšanas, kā rezultātā aizdevumi ir bez ķīlas, bez galvojumiem un garantijām.
EIB un EPAB aizdevumu apkalpošana un dzēšana tiks finansēta no LU Nekustamo īpašumu attīstības fonda līdzekļiem, kas iegūti atsavinot funkcionāli nepiemērotos LU NĪ un NĪ, ko LU bez atlīdzības nodevusi valsts[4], tādejādi nodrošinot valstiski nepieciešamās funkcijas īstenošanas kvalitāti pie jauna infrastruktūras nodrošinājuma, kā arī no operacionālā rezultāta, kas gūts no ienākumu centriem un AC attīstības trešā posma ietvaros izbūvētiem NĪ. Laika periodā līdz 2027. gadam atsavināšanas rezultātā tiks iegūts līdz 51 milj. EUR.
2021. gada vasarā tika uzsākta EPAB Due Diligence misija, lai izvērtētu LU gatavību un spējas uzņemties papildus saistības AC attīstības trešā posma projektu realizācijai. 2021. gada 18. novembrī EPAB lēma par kopumā 12 projektu atbalstīšanu Eiropā, kas paredz ieguldījumus izglītībā, sociālajā infrastruktūrā, palīdzībā neaizsargātām iedzīvotāju grupām un mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem visā Eiropā par kopēju summu 979 milj. EUR, no kuriem 15 milj. EUR piešķirti kā finanšu līdzekļu aizdevums LU Sporta un Veselības māju projektiem. LU AC attīstības projekts ir vienīgais Baltijas valstīs, kas saņēmis EPAB atbalstu šīs aktivitātes ietvaros. 2022. gada februāri ir uzsākta EIB Due Diligence misija, un plānots to noslēgt 2022. gada rudenī.
Alternatīvs NĪ projektu finansēšanas veids ir publiskās un privātās partnerības modelis, un tam vispiemērotākie varētu būt jaunu ēku projektēšanas, būvniecības un ilgtermiņa uzturēšanas projekti. 2021. gadā LU ir uzsākusi finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu Studentu un viesu mājas projektam, uzsākot projekta virzību PPP modeļa ietvaros.
Tiesiskais ietvars rīcībai ar nekustamo īpašumu
LU ir tiesības un pienākums rīkoties ar savu īpašumu tās Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. LU valdījumā vai lietošanā nodotā valsts vai pašvaldību īpašuma apsaimniekošanas un pārvaldīšanas kārtību LU nosaka atbilstoši LU Satversmē norādītajiem mērķiem. Šāda īpašuma atsavināšanu regulē Augstskolu likuma 76.1 pants un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42.panta 24 daļa kā speciālais tiesiskais regulējums attiecībā uz valsts augstskolu rīcību ar nekustamo īpašumu, ko tai bez atlīdzības nodevusi valsts, ar mērķi izmantot to augstskolas pamatdarbībai, nodrošinot tautsaimniecības attīstībai un darba tirgus vajadzībām atbilstošu starptautiski konkurētspējīgu augstāko izglītību un zinātnisko pētniecību.
Lai īstenotu šo mērķi, kas sekmē arī LU novērtējuma uzlabošanu starptautiskajos reitingos, LU veido mūsdienīgām starpdisciplinārām studijām un zinātnei nepieciešamo infrastruktūru vienotā akadēmiskā centrā, kas nodrošinās modernu studiju un darba vidi kā Latvijas, tā ārvalstu studentiem un zinātniekiem, kā arī sekmēs finanšu līdzekļu piesaisti valsts tautsaimniecības izaugsmei. LU darbības nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras modernizācija un jaunas infrastruktūras izveide ir iespējama, neradot papildus slogu valsts budžetam, ja plānotie līdzekļi tiek piesaistīti no studiju un zinātniskajam darbam nepiemēroto infrastruktūras objektu atsavināšanas un publiskās un privātās partnerības modeļa īstenošanas.
Tiesiskajā situācijā, kad valsts nodotais nekustamais īpašums ir kļuvis nepiemērots attiecīgās funkcijas vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, bet funkcija vai deleģētais pārvaldes uzdevums tiek saglabāts, NĪ plānā noteiktā LU rīcība ar savu un valsts nodoto atsavināmo nekustamo īpašumu un paredzētā ieguldījuma kopuma īstenošana dod iespēju LU valsts piešķirto resursu ietvaros nodrošināt universitātes attīstībai un starptautiskajai konkurētspējai nepieciešamo finansējumu mūsdienīgas infrastruktūras izveidei.
2018. gada 10.aprīlī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.208 “Valsts augstskolu nekustamā īpašuma attīstības plāna sagatavošanas un valsts augstskolas bez atlīdzības nodotā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtība”, saskaņā ar kuriem ir izstrādāts NĪ plāns. NĪ plānā ir noteikta rīcība ar LU NĪ objektiem LU Satversmē noteikto mērķu ietvarā, Augstskolu likuma un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.
Attīstības prognozes
Attīstības plāna stratēģiskie mērķi
Lai veicinātu LU Stratēģijā 2021. – 2027. gadam noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanu, NĪ plāns nosaka sekojošus stratēģiskos mērķus NĪ attīstībai:
|
Attīstības plāna stratēģisko mērķu sasniegšanai noteiktie rīcības virzieni
Lai īstenotu LU Stratēģijā noteikto darbības mērķi — nodrošināt tautsaimniecības attīstībai un darba tirgus vajadzībām atbilstošu starptautiski konkurētspējīgu augstāko izglītību un zinātnisko pētniecību, kā arī, lai optimizētu NĪ apsaimniekošanas izmaksas un pamatbudžeta līdzekļu iesaisti infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izdevumu kompensēšanā, izveidotu optimālu nekustamo īpašumu portfeļa struktūru, NĪ plāns paredz šādus rīcības virzienus:
|
|
Akadēmiskā centra attīstības programma
LU NĪ attīstības nodrošināšanai ir izveidota ACAP[5], tajā ir apvienoti savstarpēji saistīti infrastruktūras objekti un dažādos dzīves cikla posmos esoši projekti. Projektu programmas uzdevums ir izveidot nepieciešamo infrastruktūru un vidi LU stratēģisko mērķu realizācijai. Tā nodrošina attīstības projektu priekšizpēti, sagatavošanu Due Diligence, to īstenošanu un pēcuzraudzību. ACAP ietver sekojošus projektus:
|
Turpmākajos gados tiks veikta priekšizpēte (sagatavots tehniski ekonomiskais pamatojums) vairākām attīstības iecerēm:
- LU zinātniskās infrastruktūras renovācija un labiekārtošana („Quantum & Space”);
- LU Botāniskā dārza modernizācija;
- LU Akadēmiskās bibliotēkas pārcelšana uz LU vēsturisko ēku Raiņa bulvārī 19, Rīgā („Atvērtā Universitāte”);
- Ienākumu centru atjaunošana;
- LU bibliotēkas infrastruktūras un arhīva atjaunošana;
- Labvēlīgas un modernas studiju, zinātnes un atbalsta darbību papildinošās digitālās infrastruktūras izveide („Digitālā Universitāte”).
Akadēmiskā centra attīstības pirmais posms
Dabas māja
2013. gada septembrī LU parakstīja līgumu par Dabas mājas būvniecību, un ekspluatācijā to nodeva 2015. gada septembrī. Kā līdzfinansējums tika piesaistīti ES struktūrfondu līdzekļi ERAF. Kopējās projekta izmaksas sastādīja 36 milj. EUR ar PVN.
Dabas mājas ēka ir projektēta, lai radītu vienlīdzīgas iespējas ikvienam ēkas lietotājam. Ir ievēroti priekšnosacījumi, lai būtu nodrošinātas katra indivīda patstāvīgas pārvietošanās iespējas, piekļūšana objektam, elementāro vajadzību nodrošināšana un iespēja patstāvīgi veikt nodomāto darbību un saņemt pakalpojumus.
Dabas mājā ir izvietotas Bioloģijas; Fizikas, matemātikas un optometrijas; Ķīmijas; Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, Bioloģijas, Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas; Ķīmiskās fizikas institūti. Ēkas kopējā platība veido 20 tūkstošus m2 un tajā ir izbūvētas zinātniskās un mācību laboratoriju telpas, semināru telpas un auditorijas.
Dabas mājas izveide radīja iespēju optimizēt apsaimniekošanas izmaksas, jo vienkopus ir koncentrētas vairākas struktūrvienības, kuras tiek nodrošinātas ar vienotiem pakalpojumiem.
Akadēmiskā centra attīstības otrais posms
Zinātņu māja
Zinātņu mājas būvniecība tika sākta 2017. gada augustā un nodota ekspluatācijā 2019. gada janvārī. Zinātņu mājā ir izbūvētas zinātniskās un mācību laboratorijas, auditorijas, semināru telpas, datorklases, plaša bibliotēka un lasītava, telpas medicīnas muzejam. Ēkas lietderīgā platība sastāda 20 tūkstošus m2. Kopējās projekta izmaksas sastādīja 41,8 milj. EUR ar PVN. Kā līdzfinansējums tika piesaistīti ES struktūrfondu līdzekļi ERAF.
Zinātņu mājas ēka veidota pēc viedās mājas darbības principiem ar augstu energoefektivitāti. Ēkas apkures, ventilācijas, dzesēšanas un apgaismojuma sistēmas ir automatizētas, ietaupot resursus. Daļa no ēkas pamata pāļiem ir termopāļi, un tiem Zaļās Universitātes projekta ietvaros tiks pievienotas apsildes un dzesēšanas iekārtas zemes siltuma izmantošanai. Zinātņu mājā tiek izmantota «auksto griestu» tehnoloģija – betona pārsegumos ir iebūvēta dzesēšanas un apkures sistēma, caur kuru plūst sildīšanai vai dzesēšanai nepieciešamais ūdens.
Ēkā atrodas Medicīnas; Fizikas un matemātikas fakultātes, kā arī Fizikas; Ģeodēzijas un ģeoinformātikas; Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas; Atomfizikas un spektroskopijas; Materiālu mehānikas un Astronomijas institūti. Laboratorijām ir speciāli pielāgota ventilācijas sistēma un klimata kontrole, izbūvēta centralizēta tehnoloģisko gāzu demineralizētā ūdens sistēma. Bioloģisko eksperimentu veikšanai ir izbūvēta laboratorija ar piesārņojuma kontroli.
Dabas un Zinātņu māju ekspluatācijā gūtā pieredze liecina, ka ieguldījumi infrastruktūras modernizācijā sekmē studiju kvalitāti, akadēmiskā personāla un studentu apmierinātību ar studiju un darba vidi. Studiju un zinātnes virzienu sinerģija, pētniecības iekārtu pieejamība blakus esošās laboratorijās ir sekmējusi starpdisciplināru pētījumu attīstību.
Rakstu māja
2020. gada septembrī LU parakstīja līgumu ar pilnsabiedrību “Rere BMV” par Rakstu mājas projektēšanu un būvniecību. 2021. gadā Rīgas Būvvalde izsniedza būvatļauju un 2022. gada sākumā ir saņemta atļauja pāļu dzīšanai, ļaujot uzsākt būvniecības darbus. Ēku plānots nodot ekspluatācijā 2023. gada rudenī. Kopējās projekta izmaksas plānotas 49 milj. EUR ar PVN apmērā.
Projekta ietvaros paredzēts izveidot humanitāro, sociālo un izglītības zinātņu studiju un pētniecības centru. Rakstu mājā izvietosies Biznesa, vadības un ekonomikas; Humanitāro zinātņu; Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas; Sociālo zinātņu; Teoloģijas; Vēstures un filozofijas fakultātes un zinātniskie institūti, nodrošinot studiju iespējas līdz 7000 studentu. Ēkas kopējā platība būs 28 tūkstoši m2. Uz ēkas jumta tiks paredzēta vieta atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai Zaļās Universitātes projekta ietvaros.
Ar Rakstu mājas nodošanu ekspluatācijā, lielākā daļa studiju un zinātniskās darbības tiks īstenota LU Akadēmiskajā centrā, Torņakalnā, veicinot resursu koncentrāciju un starpdisciplinaritāti studijās un zinātnē. Ņemot vērā nepietiekamo valsts finansējumu humanitārajām un sociālajām zinātnēm, Rakstu mājas projekta realizācija ir vērtējama kā būtisks LU ieguldījums to attīstībā.
Akadēmiskā centra attīstības trešais posms
2017. gada beigās tika uzsākts darbs pie Akadēmiskā centra attīstības trešā posma projektiem – tehnoloģiju pārneses centra, sporta kompleksa un studentu dienesta viesnīcas idejām. 2017. gada oktobrī, sarunās ar Rīgas Domes vadību un Rīgas Veselības centru, tika panākta abpusēja sapratne par ieceri veidot kopīgu ambulatorās aprūpes ekselences centru un zinātniski pētniecisko bāzi jaunu ārstniecības tehnoloģiju izstrādei.
Izvērtējot LU inovāciju potenciālu un ieguvumus sabiedrībai pēc projektu realizācijas, 2018.gada 26. martā LU un EIB, ņemot vērā jau sasniegto LU Akadēmiskā centra izveidē, kā arī LU Senāta apstiprināto “Latvijas Universitātes infrastruktūras perspektīvo attīstības plānu laika posmam līdz 2021.gadam”[6], parakstīja sadarbības līgumu par Akadēmiskā centra trešā posma projektu priekšizpēti. Saskaņā ar to 24 mēnešu laikā EIB un LU komandas kopīgi veica tirgus izpēti un sagatavoja projektu tehniski ekonomiskos pamatojumus un citus nepieciešamos dokumentus Sporta mājai, Veselības mājai, Tehnoloģiju mājai un Studentu un viesu mājai.
2022. gada trešajā ceturksnī LU izsludināja metu konkursu ar mērķi iegūt LU Akadēmiskā centra teritorijas Torņakalnā telpiskās vīzijas metu, kā arī priekšlikumus teritorijas funkcionālajam zonējumam un Sporta mājas jaunbūvei. Konkursa rezultātus plānots paziņot 2022. gada ceturtajā ceturksnī.
Tehnoloģiju māja
Tehnoloģiju mājas projekta mērķis ir izveidot infrastruktūru, kas nodrošina LU un tās sadarbības partneru radīto inovāciju komercializāciju, prototipu izstrādi līdz TLR6/7.
Tehnoloģiju mājā plānots koncentrēt LU zinātnes ekselenci un inovāciju potenciālu, tajā būs mērogošanas laboratorijas, un tā darbosies kā tehnoloģiju attīstības un pārneses centrs. Tehnoloģiju mājas sastāvā iekļauti trīs centri: dzīvības zinātņu centrs; augstas enerģijas daļiņu centrs; materiālmehānikas un prototipēšanas centrs.
Kopējās aplēstās projekta realizācijas izmaksas sastāda 57,9 milj. EUR bez PVN. Tehnoloģiju mājas projektu plānots uzsākt realizēt, izsludinot projektēšanas un būvniecības iepirkumu 2023. gadā un ēku nodot ekspluatācijā 2029. gadā.
Studentu un viesu māja
Studentu un viesu mājas projekta mērķis ir izbūvēt dienesta viesnīcu Akadēmiskā centra teritorijā, nodrošinot vides pieejamību un mūsdienu prasībām atbilstošu pakalpojuma līmeni tās lietotājiem.
Pēdējos gados ir būtiski mainījušās studentu prasības un vajadzības attiecībā uz izmitināšanas pakalpojumu augstskolās. Šobrīd studentiem arvien svarīgāks kļūst privātums dzīvojamā telpā, individuāls sanitārais mezgls, kā arī koplietošanas telpas ar paredzētu iespēju atpūsties, mācīties vai nodarboties ar dažādām aktivitātēm kopā ar citiem studentiem. Esošās LU dienesta viesnīcas ir fiziski novecojušas, neatbilst jaunākajām tendencēm un studentu prasībām.
Plānots, ka Studentu un viesu mājas izbūve ļaus LU piesaistīt vairāk ārvalstu viespasniedzējus, veicinot LU kopējo studiju un zinātnisko kvalitāti un internacionalizāciju. Maģistrantūras, doktorantūras un ārvalstu studenti veidos lielāko daļu no Studentu un viesu mājas lietotāju skaita. Projekta realizācija nodrošinās līdz šim maz apdzīvoto Torņakalna daļu starp Torņakalna staciju un Kīleveina grāvi ar patstāvīgiem iemītniekiem, stimulējot ne tikai LU izaugsmi, bet arī radot jaunas iespējas privātajam sektoram attīstīt jaunus pakalpojumus, veicinot Torņakalna attīstību un jauna uzņēmējdarbības centra veidošanos Rīgā.
2021. gada augustā LU pieņēma lēmumu[7] uzsākt finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu, lai izskatītu iespēju projektā iesaistīt privāto partneri, piemērojot PPP modeli. Kopējās aplēstās projekta realizācijas izmaksas sastāda 20 milj. EUR bez PVN. Studentu un viesu mājas projektu plānots uzsākt realizēt, izsludinot publiskās un privātās partnerības līguma iepirkumu 2023. gadā, un ēku plānots nodot ekspluatācijā 2027. gadā.
Sporta māja
Sporta mājas projekta mērķis ir multifunkcionāla sporta kompleksa izveide un aprīkošana, lai nodrošinātu Sporta zinātņu attīstību un kvalitatīvas sporta un aktīvās atpūtas iespējas Latvijas Universitātes studentiem, darbiniekiem un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem.
LU stratēģijā 2021. līdz 2027. gadam kā viens no mērķiem noteikts veselīga un aktīva dzīvesveida veicināšana. Lai studentu un darbinieku vidū popularizētu nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm, attīstītu duālās karjeras studijas, kā arī sniegtu būtisku ieguldījumu Sporta zinātnes studiju realizācijā un sabiedrības informēšanā par fizisko aktivitāšu ietekmi uz kvalitatīva mūža gadu pieaugumu, atbilstoši LU Sporta politikai[8] plānots uzbūvēt Sporta māju.
Sporta māja risinās sporta infrastruktūras trūkumu Rīgā, Pārdaugavā, radot iespēju apkaimes skolām un sporta skolām fiziskās aktivitātes vadīt atbilstošos apstākļos, apkaimes iedzīvotājiem piedāvājot aktīva dzīvesveida iespējas (baseins, fitnesa un vingrošanas centrs, ģimenes atpūtas zona, skriešanas un sportošanas iespējas āra teritorijā, rehabilitācijas un diagnosticēšanas iespējas).
Sporta mājā vienuviet tiks īstenotas sporta un dzīvības zinātnes studiju programmas, atradīsies izpētes centri un laboratorijas, kas dažāda vecuma iedzīvotāju grupām veicinās dzīves kvalitātes uzlabošanu caur veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Plānotais baseinu komplekss spēs nodrošināt infrastruktūru peldētapmācībai visām vecuma grupām. Savukārt jaunās un esošas studiju programmas nodrošinās augsti kvalificētus speciālistus.
Kopējās aplēstās projekta realizācijas izmaksas sastāda 40 milj. EUR bez PVN. Sporta mājas projektu plānots uzsākt realizēt, izsludinot projektēšanas un būvniecības iepirkumu 2022. gadā un nodot ēku ekspluatācijā 2027. gadā.
Veselības māja
Veselības mājas projekta mērķis ir sniegt visaptverošu un kvalitatīvu precīzijas veselības aprūpes modeļa izstrādi un ģimenes ārstu kompetences centra izveidi, nodrošinot studiju, zinātnes un pētniecības bāzi ambulatoro pakalpojumu jomā, kas veidos ārstniecības, pedagoģijas un zinātnes sinerģiju un veicinās jaunu ārstniecības tehnoloģiju izstrādi.
Veselība mājā atradīsies sociālās pediatrijas centrs, ģimenes ārstu kompetences centrs, sporta zinātnes centrs, medicīnas centrs un redzes centrs. Veselības māja sniegs pakalpojumus LU studentiem un darbiniekiem, Torņakalna apkaimes iedzīvotājiem.
Kopējās aplēstās projekta realizācijas izmaksas sastāda 21,7 milj. EUR bez PVN. Veselības mājas projektu plānots uzsākt realizēt, izsludinot projektēšanas un būvniecības iepirkumu 2023. gadā un ēku nodot ekspluatācijā 2027. gadā.
Zaļās Universitātes projekts
Zaļās Universitātes projekta mērķis ir veidot LU infrastruktūru ar atbildību pret vidi. Projekta realizācija tiek balstīta uz 3 prioritāriem virzieniem:
1. Atjaunojamās enerģijas iespēju izmantošana:
Veidojot un attīstot LU infrastruktūru un AC, tiek izmantotas daudzveidīgas atjaunojamās enerģijas iespējas. Ievērojamu daļu AC ēku jumtu platības aizņems tur izvietotie saules paneļi un kolektori. Zinātņu mājas pamatos ir ievietoti termopāļi, kurus plānots apvienot ar siltuma sūkņiem un aktīvās dzesēšanas komplektiem, tādējādi ēkas apsildei izmantot atjaunojamo dabas resursu - zemes siltumu, vasarā to transformējot aukstumā un ekonomējot ēku ventilācijai patērēto enerģiju. Šāds risinājums tiks izmantots arī Rakstu mājā un nākamajos Akadēmiskā centra projektos.
2. Energoefektīvu un ilgtspējīgu ēku būvniecība:
AC attīstība saistīta ar jaunām tehnoloģijām, kas nodrošina telpu klimata atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām normām un standartiem, kas, savukārt, saistīts ar energoresursu patēriņa uz vienu kvadrātmetru pieaugumu. Lai sasniegtu augstāku primārās enerģijas patēriņa standarta sasniegšanu, plānots ievērot energoefektīvas būvniecības principus, izmantot materiālus un tehnoloģijas, kas nodrošina zemākās katra projekta dzīves cikla izmaksas. Tāpat plānota efektīva telpu izmantošana un pasākumi ilgtermiņa enerģijas izmaksu samazināšanai (piemēram, atsevišķu transformatora staciju izvietošana AC teritorijā).
3. AC teritorijas, viedās pilsētas, tajā skaitā viedās mobilitātes elementi:
AC teritoriju plānots attīstīt, ņemot vērā tās ilgtspējību. Projekta ietvaros paredzēts veikt Akadēmiskā laukuma izbūvi, izveidojot pazemes un virszemes telpas automobiļu novietošanai un elektroauto uzlādei, vienlaikus izvērtējot iespēju pazemes telpas pielāgot civilās aizsardzības pasākumu vajadzībām. Akadēmiskais centrs tiks veidots, balstoties uz viedās pilsētas principiem: ilgtspējības un efektivitātes mērķu sasniegšanai tiks izmantoti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi (digitāla ēku pārvaldība, viedā operacionālā vadība, informācijas pieejamība), kas attieksies gan uz fizisko infrastruktūru, gan sabiedrisko un pārvaldes infrastruktūru.
Viens no projekta elementiem ir viedā mobilitāte, kā ietvaros paredzēts veidot tādus apstākļus, lai pārvietošanās uz un no universitātes radītu pēc iespējas mazāk emisiju, bet vienlaikus tā būtu ērta, droša un pieejama ikvienam. Attīstot AC teritoriju, pakāpeniski tiks ieviesti tādi mobilitātes risinājumi, lai nokļūšanai uz un no studijām vai darba prioritāri būtu iespējams izvēlēties sabiedrisko transportu vai pārvietoties ar velosipēdu. Kopā ar sadarbības partneriem – RD, pilsētplānošanas ekspertiem – tiek meklēti risinājumi, lai arī gājēju nokļūšanu Akadēmiskajā centrā padarītu ērtāku un drošāku.
Galvenos virzienus papildina arī ārpus Akadēmiskā centra lokalizēti projekti, kas veicinās Zaļās Universitātes projekta mērķa sasniegšanu.
Zaļās Universitātes projekta aplēstās kopējās izmaksas sastāda 19,3 milj. EUR bez PVN. Projektam ir paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu un uzsākt realizāciju, izsludinot pirmo projektēšanas un būvniecības iepirkumu 2023. gadā, projektu pabeidzot līdz 2027. gadam.
Papildinošie attīstības projekti
Dienesta viesnīcu atjaunošana
Projekta mērķis ir veikt LU esošo dienesta viesnīcu atjaunošanu, atbilstoši studējošo vajadzībām, sekmējot izmitināšanas pakalpojuma kvalitāti un nodrošināt atbalsta pakalpojumu studiju un zinātniskajai darbībai.
LU 2022. gada maijā ir piecas funkcionējošas dienesta viesnīcas ar kopējo platību 24 tūkstoši m2, 629 istabām un 1887 gultas vietām, kas ir novecojušas un neatbilst studentu prasībām attiecībā uz sadzīves, digitālo tehnoloģiju pieejamības nodrošinājumu, kā arī tās nenodrošina studentu iespējas pilnvērtīgi mācīties.
2021. gadā tika veikta LU dienesta viesnīcu izmitināšanas pakalpojuma kvalitātes analīze un tā norāda, ka esošo LU dienesta viesnīcu infrastruktūra ir novecojusi, nenodrošina studentiem arvien svarīgāko prasību par privātumu dzīvojamā telpā. Tādēļ tika izstrādāts LU esošo dienesta viesnīcu attīstības projekts, kas paredz līdz 2028. gadam ieguldīt 6,3 milj. EUR dienesta viesnīcu Tālivalža ielā 1b, Mazā Lubānas ielā 11 un Buļļu ielā 5 atjaunošanā, veidojot tās par atbilstošām, studentiem pievilcīgām dzīvošanas un īres maksas ziņā, tādējādi palielinot noslodzi un efektīgāku apsaimniekošanu, kas ilgtermiņā nodrošinātu ieguldīto investīciju atdevi un infrastruktūras atjaunošanas vajadzībām nepieciešamos finanšu līdzekļus.
Palmu mājas atjaunošana
Projekta mērķis ir veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu LU ēkā Kandavas ielā 2, Rīgā, atjaunojot Palmu māju. Saskaņā ar veiktā energoaudita rezultātiem un ēkas tehnisko apsekošanu, ēkā plānots īstenot šādus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus:
1. Norobežojošās konstrukcijas palmu mājā: polikarbonāta aizvietošana ar stikla fasādi jumtā, energoefektīva polikarbonāta uzstādīšana ārsienām; horizontālo laipu demontāža vai pārbūve, novēršot termiskos tiltus; stikla bloku rietumu fasādē un sendvičpaneļu austrumu fasādē demontāža un aizvietošana ar mūsdienu prasībām atbilstošo būvkonstrukciju; ēkas cokola renovācija un pārbūve, izveidojot vertikālo siltuma izolāciju 15 cm biezumā vismaz 50 cm zem zemes līmeņa;
2. Inženiersistēmas palmu mājā: apkures sistēmas palmu mājā pārbūve, paredzot zemas temperatūras liela laukuma energoefektīvos sildķermeņus (piemēram, ar gaisa paneļiem); žalūziju uzstādīšana elektroenerģijas skaitītāju ventilācijas iekārtu uzstādīšana.
Projekta ietvaros ēkā plānots uzstādīt rekuperatīvo ventilācijas iekārtu, kas nodrošinātu augiem nepieciešamo gaisa apmaiņu, ar iespēju uzstādīt dažādus režīmus un laika grafikus.
Projekta kopējās izmaksas plānotas 0,86 milj. EUR ar PVN apmērā, t.sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 221 722,50 EUR apmērā un valsts budžeta finansējums 39 127,50 EUR apmērā.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 10. korpusa atjaunošana
LU ERAF projekta Nr. 8.1.1.0/17/I/010 “Latvijas Universitātes STEM studiju virzienu infrastruktūras modernizācija un resursu koncentrācija” ietvaros veic ieguldījumus LU Medicīnas fakultātes studiju bāzes attīstībai PSKUS 10. korpusā 1054 m2 platībā. 2021. gada 19. jūnijā ar pilnsabiedrību “3A” tika noslēgts līgums par šī objekta projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību.
Medicīnas fakultātes profesionālo studiju programmu sekmīgai un kvalitatīvai īstenošanai ir nepieciešams uzlabot telpu nodrošinājumu PSKUS. Projekta ietvaros īstenojot ēkas pārbūvi, tiek paredzēts ēkas kapitālais remonts, kas ietver – jumta konstrukciju atjaunošanu, jauna dakstiņa jumta ieklāšanu, starpstāvu pārsegumu pārbūvi, jaunu inženiersistēmu izbūvi (ventilācija, apkure, elektrība, ūdensapgāde un kanalizācija, vājstrāvas sistēmas, tajā skaitā ugunsdzēsības sistēmas), pilnu iekštelpu remontu – jaunas durvis, jauns grīdas segums, sienu, griestu krāsojums.
Kopējās plānotās projekta izmaksas sastāda 1,49 milj. EUR ar PVN, no kurām 794 532 EUR sastāda ERAF projekta finansējums, 699 468 EUR LU līdzfinansējums. Projekta realizācija ir uzsākta 2022. gadā un to ir plānots pabeigt 2023. gadā.
LU vēsturiskās ēkas Raiņa bulvārī 19, Rīgā, logu atjaunošana
Projekta mērķis ir LU vēsturiskās ēkas Raiņa bulvārī 19, Rīgā, esošo logu, durvju un vitrāžu nomaiņa un restaurācija.
Projektam plānots piesaistīt Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklātā konkursā “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos”.
Projekta realizācija ir uzsākta 2022. gadā, izsludinot iepirkumu būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei. Kopējas projekta izmaksas plānotas 3 milj. EUR ar PVN apmērā un projektu plānots realizēt līdz 2026. gadam.
Attīstības plāna risku ietekme
Vispārējo ekonomisko risku ietekme un to vadība
Covid-19 pandēmija ir spēcīgi un paliekoši ietekmējusi sociālekonomisko situāciju globālā mērogā un arī Latvijā. 2020. gada maija beigās Latvija izstrādāja stratēģiju[9], kā pārvarēt pandēmijas izraisīto krīzi. Tā paredz pasākumus valsts ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai. 2020. un 2021. gadā tika īstenoti pasākumi, lai stabilizētu finanšu situāciju iedzīvotājiem un uzņēmējiem, bet 2022. gadā plānots īstenot pasākumus ekonomikas pārorientācijai, ar uzsvaru uz inovāciju, digitālo transformāciju, mūžizglītību un orientējoties uz ekonomikas strukturālām pārmaiņām, mērķtiecīgi pielāgojot valsts atbalsta mehānismus. Sākot no 2023. gada – izaugsmes fāzē, paredzēti pasākumi tautsaimniecības transformācijai, kas balstīti preču un pakalpojumu eksporta dinamiskā attīstībā, nodrošinot tautsaimniecības izaugsmi caur produktivitātes pieaugumu, automatizāciju, digitālo transformāciju, atbalstu uzņēmumu izaugsmei un strauji augošām nozarēm un ekosistēmām.
2021. gadā Latvijas ekonomika stabilizējās, un, atbilstoši Ekonomikas ministrijas datiem, IKP pieaugums sasniedza 4,8%. Lai arī neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību joprojām ir liela, vairums ekspertu 2021. gada beigās prognozēja, ka izaugsme 5% apmērā Latvijā turpināsies arī 2022. gadā. Tomēr, 2022.gada 24. februārī uzsāktā Krievijas Federācijas militārā agresija pret Ukrainu radīja Latvijas ekonomikai un būvniecības nozarei būtisku negatīvu ietekmi, izraisot strauju un neprognozējamu patēriņa cenu kāpumu.
Kara darbības rezultātā preču imports no Ukrainas ir būtiski sarucis, rūpnīcas ir slēgtas, uzņēmumi apturējuši ražošanas procesus un nav iespējama saražoto preču piegāde. 2022. gada 2. martā tika pieņemta ES Padomes Regula 2022/355, kas aizliedz koksnes un cementa izstrādājumu importu uz Eiropas Savienības valstīm, ja to izcelsme ir Baltkrievija vai tie tiek eksportēti no Baltkrievijas. Līdzīgi ierobežojumi tiek ieviesti attiecībā uz dzelzs un tērauda izstrādājumu importu no Krievijas. Sankcijas padara būvizstrādājumu importu no šim valstīm par neiespējamu[10].
Ņemot vērā Krievijas agresijas ietekmi uz būvniecības un izejmateriālu izmaksu pieaugumu, atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 61.panta trešās daļas 3.punktā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma 66.panta trešās daļas 3.punktā minētajiem apstākļiem, kurus LU iepriekš nevarēja paredzēt, LU ir tiesības veikt būtiskus līguma grozījumus, nemainot līguma vispārējo raksturu.
Ar projektu saistīto risku ietekme un to vadība
Risku vadības būtisks elements ir piesardzība un konservatīva pieeja plānošanā, vienmēr atstājot gan laika, gan finanšu rezervi, nodrošinot sistemātisku risku monitoringu un risku vadību. LU atbilstoši LU Kvalitātes vadības rokasgrāmatai[11] ir izvērtējusi un identificējusi riskus un izveidojusi risku uzraudzības grupu, kas, atbilstoši savai kompetencei, veic risku pārvaldību un izvērtē risku iestāšanās iespējamību. Risku vadības sistēma ir pozitīvi novērtēta EIB un EPAB, pieņemot lēmumu par investīciju kredīta piešķiršanu, un tiek regulāri vērtēta Akadēmiskā centra attīstības progresa ziņojumos.
Finanšu risku ietekme un to vadība
Rakstu mājas īstenošanai LU ir noslēgusi aizņēmuma līgumus par 41,5 milj. EUR EIB un EPAB, kuru atmaksa tiks uzsākta 2023. gadā. NĪ plāna darbības termiņā plānoti jauni aizņēmumi līdz 39,9 milj. EUR, lai finansētu NĪ plānā paredzētos NĪ projektus.
Lai saglabātu maksātspēju un likviditāti, no līdzekļiem, kuri iegūti NĪ atsavināšanas ceļā, tiek plānots kredīta pamatsummas dzēst pakāpeniski, tādējādi nodrošinoties pret riskiem, ka kāda NĪ atsavināšana dažādu iemeslu dēļ varētu aizkavēties. Laika periodā līdz 2027. gadam ir plānots atsavināšanas rezultātā iegūt līdz 51 miljonam EUR, no kuriem vairākus milj. EUR saglabāt rezervē likviditātes nodrošināšanai, radot papildus drošību iespējamām faktiskās tirgus situācijas radītajām novirzēm no plānotā laika grafika. Atbilstoši NĪ atsavināšanas plānam uz 2022. gada maiju ir uzkrāti 12,7 milj. EUR, no kuriem 2 milj. EUR atrodas valsts kasē. Papildus līdzekļus kredītu apkalpošanai un rezerves nodrošināšanai LU Nekustamo īpašumu attīstības fondā plānots gūt no ienākumu centru un AC attīstības trešā posma ietvaros izbūvēto NĪ operacionālā rezultāta.
Attīstības plāna finansiālā ietekme
Ņemot vērā LU Stratēģijā 2021. – 2027. gadam noteiktos rīcības virzienus attiecībā uz NĪ pārvaldību, LU NĪ attīstības stratēģisko prioritāti – LU Akadēmiskā centra izveidi un attīstību, kā arī nepieciešamību veikt ieguldījumus esošo NĪ atjaunošanā, NĪ plāns paredz būtiskas investīcijas LU NĪ, kuru kopsummu NĪ plāna darbības termiņā veido 150,9 milj. EUR, kurus plānots finansēt no NĪ atsavināšanas rezultātā gūtajiem līdzekļiem līdz 2022. gadam 12,7 milj. EUR apmērā; NĪ atsavināšanas rezultātā gūtajiem līdzekļiem NĪ plāna darbības termiņā 38,7 milj. EUR apmērā; piesaistītajiem grantiem 43,7 milj. EUR apmērā; saņemtajiem kredītiem līdz 2022. gadam 3 milj. EUR apmērā; saņemtajiem kredītiem laika periodā no 2022. līdz 2027. gadam 78,4 milj. EUR apmērā; NĪ pārvaldības rezultātā gūtajiem ienākumiem 5 milj. EUR apmērā.
Alternatīvie rīcības modeļi
NĪ plāna īstenošana ir plānota, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem, kas izriet no projektu tehniski ekonomiskajiem pamatojumiem, kas ietver jūtīguma analīzi, tajā skaitā alternatīvus rīcības modeļus. Balstoties uz projektu tehniski ekonomiskajiem pamatojumiem un tajos esošajiem pieņēmumiem, mērenas individuālu pieņēmumu izmaiņas neapdraud NĪ plāna īstenošanu.
AC attīstības trešā posmu projektu neīstenošana palielina LU NĪ attīstības fonda atlikumu īstermiņā, tomēr atstāj negatīvas sekas – samazinot fonda uzkrājumu nākotnē, samazinot iespējas šo uzkrājumu izmantot citiem LU NĪ attīstības projektiem nākotnē. Situācijā, ja nav iespējams piesaistīt grantu finansējumu Tehnoloģiju mājas un Veselības mājas projektiem, tie būtu īstenojami izmantojot LU NĪ attīstības fonda līdzekļus pēc 2027. gada. Papildu finansiālus ieguvumus, kas rezultētos palielinātā LU NĪ attīstības fonda uzkrājumā ir iespējams sasniegt īstenojot Zaļās Universitātes projektu un tajā ietvertās energoefektivitātes un enerģētiskās neatkarības komponentes.
LU Nekustamo īpašumu attīstības fonds
NĪ plānā paredzēto projektu realizācijai LU budžeta ietvaros veido LU Nekustamo īpašumu attīstības fondu, lai nodrošinātu efektīvu NĪ attīstības finansēšanu, radot iespēju to realizācijai izmantot finanšu līdzekļus, kas gūti no NĪ atsavināšanas, kā arī no ienākumu centru un Akadēmiskā centra attīstības trešā posma ietvaros izbūvēto NĪ pārvaldības. LU Nekustamo īpašumu attīstības fonda mērķis, ienākošo naudas plūsmu avoti, izejošo naudas plūsmu izlietošanas mērķi un kārtība, kādā tiek apstiprināta fonda līdzekļu izmantošana ir noteikta LU Nekustamo īpašumu attīstības fonda nolikumā. Fonda veidošana rada pamatu saimnieciskai finanšu līdzekļu izmantošanai, kas gūti no NĪ, kas nodoti bez atlīdzības LU, atsavināšanas, sekmējot kvalitatīvu LU funkcijas izpildi.
[1] Ministru kabineta 30.07.2013. rīkojums Nr.347.
[2] Apstiprināts ar LU Senāta 24.05.2010. lēmumu Nr.370.
[3] Ministru kabineta 12.12.2006 noteikumi Nr. 994, 2. pielikums, punkts 1.4.3
[4] Ministru kabineta 27.11.2018 rīkojums Nr. 636
[5] LU rektora 23.07.2018. rīkojums Nr. 263
[6] LU Senāta 27.06.2016. lēmums Nr.32
[7] LU rektora p.i. 26.08.2021. rīkojums Nr. 423
[8] LU Senāta 31.01.2022. lēmums nr. 12
[9] Informatīvais ziņojums “STRATĒĢIJA LATVIJAI COVID-19 KRĪZES RADĪTO SEKU MAZINĀŠANAI”
[10] Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par situāciju būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un nepieciešamajiem risinājumiem publisko investīciju projektos
[11] LU rektora 01.06.2021. rīkojums nr. 1/267